Kas īsti ir totalizators?            

Mūsdienās, kad jebkāda veida azartspēles ir viena datora taustiņa vai viedtālruņa pieskāriena attālumā, vārds “totalizators” ir atradis savu vietu šajā sistēmā, taču vai šī vārda lietotāji vairs aizdomājas par totalizatora vēsturi un patieso nozīmi?

Svešvārdu vārdnīca piedāvā divus šī vārda skaidrojumus – pirmkārt, to vienkārši skaidro kā naudas spēli, kur svarīga ir uzvarētaja vai rezulāta uzminēšana. Tiek pieminēts, ka sākotnēji šis jēdziens attiecināms uz rikšošnas un jāšanas sacensībām. Otrkārt, to skaidro kā automātisko skaitītāju, kas parāda, kādas naudas summas liktas par katru rikšošanas vai jāšanas dalībnieku attiecīgajās sacensībās.

No dotajām svešvārdu vārdnīcas definīcijām varētu domāt, ka totalizators viennozīmīgi ir saistīts ar derībām, kas slēgtas zirgu skriešanās sacīkšu laikā, taču izrādās, ka totalizatora vēsture nav nemaz tik viekārša. Viss sākās ar to, ka 20. gadsimta sākumā Anglijā dzimušais austrāliešu izgudrotājs sers Džordžs Alfreds Juliuss (1873 – 1946) radīja automātisko totalizatoru balsu skaitīšanas vajadzībām vēlēšanās, taču, kad valdība viņa izgudrojumu noraidīja, viņš to pielāgoja zirgu un suņu sacīkšu vajadzībām.

  1. gada 21.decembrī tika patentēts pirmais automātiskais sporta totalizators. Šī ierīce gan patiesībā bija vairāk manuāla nevis automātiska, taču process, kā pieņemt un apstrādāt likmes bija sācies – vēlāk to tikai vajadzēja pielāgot dažādiem sporta veidiem un jaunākajām tehnoloģijām.

Viens no zirgu sacīkšu entuzisatiem pagājušā gadsimtā bija rakstnieks un dzejnieks Čārlzs Bukovskis, kurš, lai gan ir dzimis Vācijā, ir uzskatāms par amerikāni, jo Amerikas Savienotajās Valstīs viņš dzīvoja jau kopš trīs gadu vecuma. Savu aizraušanos ar zirgu skriešanās sacīkstēm un sporta totalizatoru Bukovskis apraksta vairākkārt, piemēram, romānā “Holivuda” ir vairākas rindkopas, kas stāsta par viņa izdomātajām sistēmām, kā uzvarēt totalizatoros. Lai vai cik dažādas sistēmas Bukovskis centās izgudrot, viņš turējās pie viena pamatprincipa – vairākums ļaužu vienmēr zaudē. Šajā pieejā ir liela daļa patiesības, kas ļauj izprast totalizatora būtību – jo vairāk dalībnieku ir vienisprātis, jo mazāka iespēja tikt pie lielas naudas, turpretī uzticēšanās kādam vājākam dalībniekam var būt izšķirošais veiksmes simbols.

Bukovskis neatmeta savu totalizatoru vaļasprieku pat tad, kad bija jau stāvus bagāts, pateicoties savai radošajai darbībai.Iespējams, viņam bija vienalga par uzvarām vai zaudējumiem, taču viņa piemērs skaidri pierāda, ka totalizators sniedz azartu tiem cilvēkiem, kuriem patīk izstrādāt sistēmas, tajā pašā laikā paļaujoties uz nejaušību un veiksmi.