Spēļu kārtis.

Tā nu sanācis, ka dzīvojam laikā, kad visu kāroto varam atrast rokas stiepiena attālumā, turklāt, tas darbojas gan virtuālajā pasaulē, gan ikdienas sadzīves solī. Izklaide ir viena no tām sfērām ar kuru saistībā rodas sajūta, ka robežas nepastāv.

Gan aktīvās, gan ne tik aktīvās atpūtas iespējas mums sniedz relaksāciju un palīdz atgūt spēkus jaunai darba dienai un ikdienas pienākumiem. Taču, ir kāds paradokss – lai arī cik ļoti pieejamas mums būtu advancētas atpūtas iespējas, neviļus mēdzam atgriezties pie vienkāršām lietām, turklāt tādām, kas mums zināmas jau no bērnības. Par piemēru var minēt spēļu kārtis. Radītas 9. gadsimta Ķīnas impērijā, mazliet uzlabotas viduslaiku Francijā, arī tehnoloģiju pilnajā 21. gadsimtā, tās joprojām vilina ikvienu, kurš kaut reizi ir paņēmis rokās kāršu kavu. Sākot no maziem bērniem, līdz burvju triku un ilūziju meistariem – kārtis ir unikāls veids, kā aizpildīt brīvos brīžus un pat pelnīt sev iztiku. Spēļu kārtis ir tik populāras, ka tās varēsiet iegādāties pat nekurienes vidū esošā benzīntankā.

Pirmās kārtis.

Kā jau minēts, kārtis tika radītas ap 9.gadsimtu Ķīnā. Sākotnēji tās neizskatījās gluži identiski tādām kārtīm, kādas tās redzam mūsdienās. Tās bija mazākas, šaurākas un garenākas. 13. gadsimtā tām pat bija monetāra vērtība, un bija gan spēļu priekšmets ar ko spēlēja un objekts uz ko spēlēja. Kārtis izplatījās pa visu pasauli pateicoties tirdzniecībai un versijas par kāršu spēlēm radās gan Vidējos austrumos, gan Āfrikā, gan Eiropā. Pirmās versijas par kāršu moderno izskatu kādu pazīstam šodien, radās senajā Ēģiptē. Tā laika četru mastu apzīmējumi bija polo nūjas, monētas, zobeni un kausi. Polo nebija izplatīts sporta veids Eiropā, tādēļ eiropieši Polo nūju aizstāja ar policista steku. Centrālās Eiropas iedzīvotāji eksperimentēja ar kāršu mastu izskatu bieži vien tos nomainot pret zīlēm, lapām un vairogiem. 18. Gadsimta Francijā radās tādi mastu apzīmējumi, kādus tos pazīstam šodien.

Populārākā ražotne un īpašās kārtis.

Radušās Ķīnā un attīstījušās Eiropā, savukārt ar senāko kāršu ražotni var lepoties tieši ASV. Dibināta 1867. gadā kā tipogrāfija, 1881.gadā pārtapa par kāršu fabriku, kas darbojas joprojām.

Interesanti, ka agrāk pīķa dūzis bija kārts, kas aplikta ar nodokli, šādā veidā palielinot ienākumus no kāršu spēlēšanas. Savukārt, kārava devītnieks, tiek saukts par Skotijas lāstu. Arī spēļu kāršu aizmugures zīmējums ir atsevišķa stāsta vērts. Mūsdienās uz kāršu aizmuguri tiek attēlots teju jebkas, taču līdz 19.gadsimta vidum, kāršu otra puse bija pilnīgi balta. Parastiem spēlētājiem tas neko daudz nemainīja, taču spēlmaņiem bija viegli noteikt un iezīmēt kārtis. Lai no tā izvairītos, tika radīti populārie sarkanzilie kāršu ornamenti, kas visbiežāk attēloti spoguļrakstā.